JORNAL BUSINESS TIMOR -- MATADALAN BA DEZENVOLVIMENTU EKONOMIA

14 de junho de 2011

Graduasaun UNMIT primeiru etapa ba graduante 48

DILI----Misaun Intergada Nasoins Unidas iha Timor Leste (UNMIT), sexta –Feira (10/06) selebra graduasaun grupo primeiro husi pessoal administrative no durubasa , iha sermonia ne’e halao iha sede UNMIT nian iha Dili. 

Depois kompleta rekizitu hotu, membro pessoal nasional ONU sira garduadu ho sertifikadu estudu administrativu ,tradusaun no imterpretasaun. “Ita boot sira nudar primeiru” Ameerah Haq reprezentabte especial ba Secretario Jeral ba Nasoin Unidas nian iha Timor Leste (SRSG) iha nia deskursu iha sala Konverencia UNMIT Kaikoli Dili.
Ameerah hatete iha sermonia graduasaun UNMIT nudar misaun ONU dahuluk ne’ebe implementa programa abrajente ba dezenvolvimentu profisional pessoal nasional sira.

Inspector Geral 7 Hetan Tomada Depose Investiga Kazu Korupsaun Iha Membru Governu

DILI - Kuartu governu konstitusional, Kinta (8/6), fo tamada depose ba inspector geral nain hitu nudar parte ida ba esfursu governu nian atu funu hasoru korupsaun. Primeiru Ministru Xanana Gusmão husu ba director sira nebe foin simu pose hirak ne’e atu hatudu ninia barani no hodi halo investigasaun ba membru governu sira ne’ebe komete korupsaun. “Husi ministeriu sira hau bele dehan katak ata oan hau nudar primeiru ministru, konaba orsamentu ita konyese malu, dala ruma osan ami atu halo buat ruma osan la iha maibe sosa tan buat balun osan sei sisa ne’e mak dehan korupsaun, Ne’e duni hau husu ba ita boot sira no lalika senti katak ita boot sira manan $200 atu ba investiga sira ne’ebe manan $600 tauk,” Xanana hatete.

ETPEF- Blue Water Diskute Asuntu Mina no Gas

DILI- East Timor Petroleum Engineering Forum (ETPEF) halo vizita ida ba kompañia Blue Water, Sub Kontrator Eni Timor Leste nebe sei halao atividade produsaun minarai iha Kampu Kitan iha JPDA hodi koalia konaba asunru mina nos gas nian. “Iha vizita ne’e parte rua kolia konaba labour issue for oil and gas industry, komitmentu Blue Water ba local content, ETPEF Award 2011, Capacity Building Program, future konaba ETPEF Corporate Membership, Kooperasaun ETPEF nebe diak ho Estadu,Governu,ba Oil Service Companies, Academia no seluk tan iha nasional no internasional,” hatete presidente ETPEF Aquilis Salvador liu husi karta komunikadu ne’ebe joranal ne’e hetan.

Jose Maria Martins halo obra estatua husi fatuk mean

GLENO----Raan arte nian suli ba Jose Maria Martins (otas tinan 27) nebe soi talentu hodi nia iha kreatividade. Mane husi suku Mertutu, Ermera ne’e ho nia talentu arte nian hamosu obra (karya) estatua nebe halo husi Fatuk mean. Ba jornal Business Timor, semana liu ba iha nia hela fatin “Aldeia Sakbesi Lima” Suco Mertutu Sub distrito Ermera, Jose haktuir katak talentu nebe nia iha mai husi nia fuan rasik, no nia nunka hetan treinamentu ruma ka eskola kona ba arte. Obra ida ne’e mosu husi nia hanoin rasik. Tanba ne’e nia galeria hanaran “ARTE CORAÇÃO” katak talentu ne’e mai husi fuan rasik.

Distribuisaun Jornal Ba Oecusse Hasoru Difikuldade ba Transporte

Oe-cusse – Distribuisaun jornal nebe durante nee governu halao kooperasaun ho media haat husi nasional hanesan Jornal Nacional Diario (JND), Tempu Semana (TS), Timor Post (TP) no Suara Timor Lorosae (STL) ba distritu enclave Oecusse sei hasoru difikuldade ba transporte.
Distribuisaun depende ba transporte tantu maritima (ro) husi Dili ba Oecusse semana ida dala rua no distribuisaun rai-maran husi Oecusse Vila ba to’o subdistritu sira no suku sira sempre tarde. Maski nune’e lider komunitariu sira iha distritu ne’e kontente bele asesu informasaun husi jornal nebe fahe gratis.
Atu hadia no buka solusaun oinsa distribuisaun jornal sira la’o diak, administrador distritu Oecusse, Jose Tanesib Anuno halo sorumutu integradu ho administrador subdistritu sira hanesan subdistritu Nitibe, Oesilo, Pantemacassar no reprezentante administrador sub-distritu Pasabe inklui xefe departementus sira iha salaun adminstrador distritu Oecusse, Kuarta (01/06).
Orlando da Conceicao nudar xefe departementu komunikasaun sosial katak objektivu husi sorumutu ida nee atu halo monitorizasaun ba sirkulasaun jornal sira nebe durante nee governu servisu ho nain ba emprezariu media sira hanesan STL, JND, Timor Post, no Tempu Semanal.
Nia dehan iha trimestral oin mai nee bele hadia sistema distribuisaun nebe durante nee lao ona.
Iha opourtunidade hanesan administrador Jose Anuno informa katak, sorumutu ida ne’e importante teb-tebes tamba Oecusse dok husi rai kota Timor Leste (TL), nudar enclave difikuldade teb-tebes para atu hetan ka aksesu informasaun.
“Problema ita infrenta beibeik depois governo halo intervensaun oinsa para hatan implementasaun husi komunidade. Husi ida ne’e maka husi Estatal hari sede suku iha distritu hot-hotu ita tau parabola ba iha suku hotu-hotu para sira asesu informasaun ba Timor Leste nian liu husi notisias,”nia hateten.
Nia informa katak agora daudauk iha mos parabola balun aat tan anin no aat tamba problema teknis. Kona ba TVTL ne’ebe tama iha ne’e iha 2009 harii, 2010 operasaun maibe tan problema ahi mate moris tan mina. Kona ba radio hetan no aksesu duni maibe dala ruma lakon mosu.
Kona ba jornal sira ne’ebe mai iha distritu, depende transporte mai husi Dili semana ida dala rua semana ida dala ida no depende husi nasional haruka. Entaun atu distribui dalaruma semana rua nian butuk hamutuk tamba barak liu mai dala ida labele atu aksesu informasaun, tamba presija tempu naruk.
Administrador subdistritu Pante Macassar Gonsalo Eko katak nia aksesu informasaun iha jornal tamba jornal tama no hetan bei-beik maibe tau iha sira nia edifisiu. Nia agradese ba UNMIT tamba ajuda fahe jornal ba suku sira iha sub-distritu Pante Macassar nia laran.
“Ba oin ita hanoin oinsa buka tan ema ida para distribui jornal ba to’o suco sira iha baze, tamba Oecusse dala ruma lakon informasoes barak, radio dala ruma aat, televisaun mos dala ruma aat, entaun jornal mos lalika sirkula iha vila Pante Macassar deit maibe bele sirkula iha area rurais nebe difisil tebes hetan informasaun. Tamba informasi ne’e importante duni hodi nune’e komunidade sira hatene saida maka akontese iha ita nia rai laran,”nia hateten.
Tiur observasaun reprezentante adminstrador sub-distritu Passabe Grasiano Fuka katak durante ne’e jornal Tempo Semanal nia servisu maka la’o diak tamba iha transporte (motor), hala’o servisu to’o distritu Passabe, nomos tama iha area rurais sira.
“Informasaun povu senti duni, maibe kona ba jornal Diario Nacional, Timor Post no STL sirkula duni mas dala ruma tarde tamba iha tempu udan transportasaun ba Pasabe susar tebes, entaun balu tarde uitoan,” nia hatete.
Iha opourtunidade hanesan adminstrador subdistritu Nitibe, Eurico Bobo hateten katak jornal DN, STL no Timor Post mai duni iha sub-distritu Nitibe maibe tamba deit transporte ba neba difisil tebes entaun dala ruma tarde maibe ida nee la iha problema, naran katak jornal bele to’o para povu hetan asesu.
Nune’e mos administrador sub-distritu Oesilo, Alberto Punef Nini rekoñese jornal tama duni iha ninia edifisio maibe dala ruma lori mai lubuk ida entaun atu fahe mos sempre lori tempu maibe durante durante nee journal ba duni.
Iha opourtunidade hanesan responsabel sirkulasaun journal STL, Diario Nasional no Timor Post distritu Oecusse, Joseph Koa iha ninia intervensaun hateten katak, jornal nebe mai iha distritu Oecusse depende deit ba transporte maritima hanesan iha fulan Februari tinan 2011 foin maka aloka mai iha distritu Oecusse iha dia 13 Marsu 2011 bain hira ro pulau Sabu halao operasaun mai distritu Oecusse.
“Ami nia sistema distribuisaun journal DN, STL no Timor post iha distritu Oecusse ho modelu tolu mak hanesan haruka diretamente ou tau iha adminstrador sub-distritu sira, fahe direitamente ba xefe suco sira iha sira nia uma ou hasoru iha dalan ou iha seremonia ruma sempre fahe jornal no haruka liu husi xefe suco sira nia reprezentante depois maka konfirma ho xefe suco sira bain hira hasoru iha fatin nebe deit katak hetan ona jornal nebe foin dadauk haruka ba ka lae,” nia hateten.
Nia mos afirma katak, durante nee sirkulasaun journal ba xefe suco sira difikuldade duni iha transportasaun husi kapital ba area rurais tamba kondisaun estrada iha tempu udan susar maibe iha nee sempre buka dalan haruka liu husi sira nia reprezentante.
Xefe suco Costa, Aleixo Abi agradese ba governu nebe apoio informasaun liu husi media sira haruka jornal mai iha sira nia suco hodi nune’e povu bele hetan asesu informasaun. Nia agradese mos ba Joseph koa nebe durante nee servisu makas hodi espaila informasaun liu husi journal nebe haruka mai husi nasional.
iha sorumutu nee rasik reprezentante husi adminstrador sub-distritu Pasabe, Graciano Fuka nudar oficial governu lokal Pasabe fo sujestaun ba resposabel sirkulasaun journal husi nain emprezario sira atu halo mos lista distribuisaun no fo kopia ida kada trimestral hodi nune’e maski haruka liu husi reprezentante mos bele iha indikasaun katak jornal to’o duni iha sub-distritu no xefe suco sira.
Iha opourtunidade hanesan xefe departementus sira mos husi ba governu atu kada departementu iha distritu Oecusse mos bele hetan jornal gratuito tamba iha Oecusse agora adminstrador distritu, sub-distritu no xefe suco sira hetan nusa maka xefe departementu sira mos la bele hetan.
Agustino afulit nudar CDO Nitibe husu mos atu jornal nebe agora dadauk sirkula iha Oecusse governu hanoin tok atu bele estudante oan sira hahu husi ensino pre- primaria, secundario to’o secundaria bele hetan mos jornal sira nee hodi akompania informasaun nebe lao iha rai rai laran, liu-liu profesor no alunus sira iha kada eskola. (KO-1)

ONG BIFANO Hanaruk Apoiu ba Agrikoltor Suku Bobometo

Oe-cusse – Organizasaun la’os governamental lokal Binifu Faef Nome (BIFANO), semana liuba halo lansamentu ba programa kontinuasaun apoiu agrikoltor sira grupu Saben, Binoni, suku Bobometo sub distrtitu Oesilo.
Xefe BIFANO Jacinto Mala hafoin lansamentu ba programa kontinuasaun nee iha deklara ba jornalista sira katak, atividade nebe halao durante ne’e maka hanesan halo toos teras sering, hakiak animal, promosaun saude, kuda plantasaun industria iha to'os permanente, inklui rai no empresta osan.
Mala informa katak, apoiu nebe maka halao iha grupu Saben, Binoni hahu tinan tolu ona konsege fo treinamentu no akompañiamentu ba membru grupu 50 iha area ekonomia, saude ijiene, no agrikultura.
Nia hateten, durante implementasaun program ne’e, membru grupu sira hatudu antesiasmu maka'as hodi hola parte iha atividade refere tamba ne’e maka sira kontinua apoiu.
Iha fatin hanesan, Xefe Grupu Saben Binoni, Abilio Oki katak ho apoiu programa ONG lokal ne’e, sira nia parte konsege hari’i sentru enkontru, to’os permanente no hetan ona osan US$3.000,00 liu husi rai no empresta osan.
Entretantu Administrador Distritu Oecusse, Jose Tanesib Anunu katak governu lokal sempre fo motivasaun ba grupu agrikultor sira nebe formadu husi Parseiru Serbisu lokal, nasional no interansional hodi nune’e kontinua sira nia programa atu nune dezenvolve ekonomi famila komunidade nian.
Atividade lansamentu iha suku Bobometo ne’e prense ho dialogu no oferese material desportivu balu husi Administrador Oecusse ba juventudi Aldeia Saben Sucu Bobometu Sub distritu Oesilo atu komunidade sira hafoin halao servisu bele mos halo animasaun ba atividade desportu nian iha sira nia bairo ka suku laran.
Tuir observasaun media ida nee iha terenu hatudu katak, grupu agrikultor sira iha suku Bobometo kontenti ho kontinuasaun programa ida nee ba sira nia suku atu fasilita diak liu tan servisu nebe durante nee sira mehi atu sai boot no buras liu tan iha futuru.(KO-1)

Masin-Fatuk iha Laga Potensia Industria nebe Governu Seidauk Hanoin

Baucau – Masin-fatuk nebe iha subdistritu Laga, distritu Baukau potensia boot tebes atu sai industria masin ho eskala boot tanba tinan –tinan povu iha area ne’e hetan rezultadu masin tonelada 200 to’o 300. Infelizmente, governu to’o ohin loron nunka hanoin atu fihir potensia masin ne’e hodi estabelese industria masin nune’e bele redus ona masin importasaun husi rai liur.
Antonio Jose Cunha, dosente paralelu Institute of Business (IOB) Baucau fo hanoin ba governu tenke estabelese industria masin iha Laga atu nunee Timor Leste bele produs masin rasik sein depende deit ba masin importasaun.
“Masin Laga hanesan produtu lokal ka rikusoin jeral timor nian liu-liu povu sira iha Laga neba, ministeriu kompetente tenke estabelese industria ida hodi bele halo produsaun ba masin nebe mak iha, ” Antonio Jose Cunha hatete semana kotuk (03/06) .
Tuir nia, bainhira Governo Timor Leste la esplora masin iha Laga ne’e ho didiak, nunka fo benifisiu ba povu. Tanba ne’e ministeriu kompetente liu-liu ministeriu turismu komersiu no industria tenke iha planu nebe diak hodi bele produs masin ne’e.
“Buat nebe estadu tenke hanoin liu-liu ministeriu kompetente husi MTCI ninian halo planu nebe diak kona ba masin fatuk hodi bele produs deit ona masin iha Timor Leste,” nia hatete.
Tuir Cunha, se governu Timor Leste mak halo produsaun masin fatuk refere, fo impaktu positivu barakliu ba povu sira nebe mak hela besik iha area ne’e tanba bele loke kampu servisu no povu Timor Leste sei la presiza tan masin importasaun husi rai liur tanba produs rasik ona masin iha rai laran.
“Sai perguntas boot ba governu liu-liu ministeriu kompeteti iha tiha ona planu ka programa hanesan (atu hari industria masin) iha ona ka lae?” nia kestiona.
Tuir nia haree, governu durante ne’e ba halo deit identifikasaun ba fatin-fatin sira nebe fo deit produtu –produtu diak ba komunidade maibe laiha iha asaun konkretu atu bele estabelese minimal industria kiik oan ida hodi bele halo produsaun ba masin nebe iha atu ema ka komunidade sira labele foti tuir sira nia hakarak deit. Governu Timor Leste tenke halo investimentu labele iha planu deit laiha asaun konkretu ruma.
“Se governo hare masin ida ne’e hanesan daya tarik ida governo tenke halo buat ruma, labele fa’an fali ba ema husi rai liur sira mak mai sosa ho folin baratu, depois sira eksporta ba rai liur depois lori fali mai sira faan ho folin karun timor hetan rugi hira ?” nia kestiona.
Nia fo hanoin katak bainhira masin fatuk iha Laga ne’e husik hela deit hanesan nee, aban bainrua ema investidor sira husi rai liur bele aproveita fila fali hodi bele hetan lukru nebe sai maka’as , maibe timor oan sira nafatin la hetan benifisiu.
Bainhira masin ne’e produs ho didiak bele sai masin ida nebe mak iha kualidade, loas deit uza iha rai laran maibe mos bele halo eksportasaun ba iha liur.
Nia fiar katak bainhira masin-fatuk iha Laga ne’e promove didiak, masin sira ne’e laos produs ba deit povu Timor Leste maibe bele mos halo esportasaun ba iha rai liur tamba produtu hotu-hotu iha nasaun ida-idak ho ninia karakteristiku rasik.
Entretantu Administrador Subdistritu Laga Francisco da Silva hatete masin iha Laga ne’e tinan-tinan sempre fo nia rezultadu diak maibe komunidade sira mak bain-bain ba raut hodi ba faan iha Mercado Baucau.
“Komunidade sira mak ba raut hodi mai fa’an iha Baucau no mos hodi ba fahe ba iha distritu 13 liu-liu oan kiak sira nebe hela iha orfonatu padre sira nian,” dehan Administrador Subdistritu Laga.
Nudar Administrador nia husu ba governu liu-liu ministeriu kompetente atu bele hare no tau inisiativa ba masin-fatuk iha Laga ne’e hodi bele hari industria ki’ik ida iha fatin refere.(R3)

Transforma Area Industria iha Futuru TL Tau Esperansa ba Xina

DILI – Timor Lorosa’e agora daudaun buka hela maneira sira oinsa bele transforma dezenvolvimentu area ekonomika husi dependente ba importasaun sasan husi nasaun seluk sai nasaun sentru ba transformasaun industria. Atu realiza mehi hirak ne’e estadu buka nasaun sira seluk nebe nia ekonomia avansadu tebes, ida mak Republika Popular Xina nebe fo apoiu maka’as ona ba dezenvolvimentu Timor Lorosa’e durante sai rai ukun rasik an.
Ida ne’e mak impresaun nebe mosu bainhira Presidente Konselhu Konsultivu Republika Popular Xina Edmund Ho Hau Wah vizita mai Dili semana liuba hodi hasoru malu ho lideransa estadu Republica Democratica de Timor-Leste, hahu husi Presidente Republika Jose Ramos Horta, Primeiru Ministru Jose Alexandre Kay Rala Xanana Gusmão, no Presidente Parlamentu Nasional Fernando Lasama de Araujo.
Ministru Ekonomia no Dezenvolvimentu João M. Gonçalves Ba jornalista sira hafoin remata enkontru ho Edmund Ho Hau Wah ho ninia delegasaun iha Palcio do Governo hatete ho vizita emprezariu husi Xina ne’e TL buka hametin liutan apoiu Xina nian iha area ekonomika.
Ho vizita Edmund Ho ho nia delegasaun ne’e, katak Joe, TL hetan vantajen barak. Iha futuru, tuir Joe Gonçalves, TL atu sai hanesan sentru prosesamentu industria transformador iha rai laran.
“Tanba Timor Leste atu asesu ba merkadu internasional no transformasaun industria, Timor Leste sei hetan investimentu boot husi emprezariu Xina hodi loke industria tranformadores iha Timor hodi eksporta ba rai li’ur,” nia hatete ba jornalista sira.
Governu fiar katak vizita Edmund Ho mai TL hanesan vizita ida ne’ebe importante tebe-tebes tanba lori mos emprezariu lubuk ida hodi hare ba oportunidade bele mai investe iha Timor Leste.
Atu hametin liu tan apoiu liliu investimentu ekonomia husi Xina, iha nia vizita ne’e, Edmund Ho sujere ba governu Timor Leste (TL) atu estabelese eskritoria ida iha Dili ba kooperasaun ekonomia nasaun Timor Leste ho Republika Popular Xina.
“Xefe delegasaun ne’e fo sujestaun ba governu Timor Leste atu estabelese eskritoriu ida ba koperasaun ekonomia ninian entre Xina ho Timor Leste,” Joe informa.
Ministru ne’e hatete, ideia Presidente Konsellu Konsultativu Republika Popular Xina ne’e, Primeiru Ministru TL Xanana Gusmão simu no hatete katak ideia refere hanesan ideia ne’ebe diak.
“PM Xanana fiar katak estabelese eskritoriu refere hanesan pasu ida atu bele hametin liu tan kooperasaun ekonomia entre nasaun Xina ho Timor Leste,” haktuir Gonçalves.
Enkontru ne’ebe hala’o besik oras ida nia laran ne’e, Primeiru Ministru Xanana Gusmão husu apoiu ba Xina atu timoroan sira hetan treinamentu kapasitasaun esperensia iha area hospitalidade turizmu iha Xina.
Ajudu Xina nian durante ne’e iha TL mak hanesan fo ajuda iha area saude, edukasaun, agrikultura no iha area infraestrutura nian hanesan halo konstrusaun ba Palacio Presidente Nicolau Lobato, konstrusaun uma Polisia Militar, konstrusaun Ministeriu Negosoiu Estranjeiru no agora daudaun halao hela konstrusaun ba eskritoriu Ministeriu Defeza.
Iha fatin hanesan Ministru Agrikultura no Peska Mariano Asanami Sabino hatete ajuda Xina nian mai iha area agrikultura agora daudaun mak fini hare hibrida.
“Servisu hamutuk iha parte agrikultura Timor Leste ho Xina agora daudaun ita iha produsaun hare nian ne’ebe foka liu ba hare hibrida ne’ebe mak iha akordu ho governu anterior ne’ebe implementa husi tinan 2007 to’o mai 2009. Iha tinan ne’e TL hasae produsaun hibrida iha distritu Manatutu, 2010 haluan tan ba distritu lima ne’ebe aumenta tan maibe uitoan,” hatete Mariano.
Tuir nia, Timor nia problema mak ba futuru presiza halo kapasitasaun ba funsiunariu MAP ninian liuliu oinsa mak atu habarak fini tanba durante ne’e TL dependente deit ba fini husi li’ur. Fini hibrida ida ne’ebe ninia kulaidade diak,maibe ne’e ba deit agrikultor sira ne’ebe orienta ona ba merkadu. Nia dehan povu sira ne’ebe mak iha natar ne’ebe boot no hakarak orienta ba bisnis governu bele fo asistensia.
Iha parte ida TL sei kontinua ho hare Nakroman ne’ebe TL rasik habarak. “Ba futuru TL mos iha fini rasik laos deit hibrida maibe ita hakarak servisu hamutuk ho Xina atu set up mos sentru fini ba futuru, laos deit hare maibe iha area holtikultura no buat seluk tan,” Mariano hatete.
Iha mos hanoin atu servisu hamutuk ho Xina iha jestaun irigasaun no jestaun mota, tanba ho Japaun mos TL halo hela ida ne’e no konsistensia Japaun apoiu ita mos lao hela.
Ho Xina, tuir Mariano, atu hare liu oinsa mak atu aproveita halo jestaun ba bee no ba mota. Xina prontu atu apoia ba futuru sei hare fali akordu foun sira ne’ebe relasiona ho setor sira ne’e. Hanoin mos katak sira fo modelu agrikultura Xina ne’ebe hetan imprestimu osan uitoan hodi bele dezenvolve setor agrikultura.
Ministru Agrikultura ne’e informa katak Xina mos fo hanoin ita bele hare modelu sira iha Hongkong no iha Makau atu oinsa servisu ba oin diak no ita rasik mos kria ona banku dezenvolvimentu nasional ne’ebe bele fo emprestimu ba empreza ki’ik iha setor agrobisnis.
“Ita hakarak ba iha ne’eba no ita mos konvida ita nia setor privadu sira liuliu ba iha agrobisnis ba iha holtikultura nian tanba holtikultura produsaun ida ne’ebe diak tebetebes no ba mos pekuaria no peska,” nia hatete.
Ministru ba peska nia ne’e aumenta katak dezenvolvimentu ba tasi ibun no rekursu tasi laran sei iha potensia boot ba bisnis ba futuru. Nia informa katak agora daudaun iha Kom, Lautem la’o hela husi emprezariu liur maibe governu konvida empreza lokal sira atu tama mos iha parte ida ne’e.
Enkontru reprezentante husi governu Xina ho governu Timor Leste ne’ebe halao iha Palacio do Governo ne’e partisipa husi Primeiru Ministru Xanana Gusmão, Ministru Agrikultura no Peska Mariano Asanami Sabino, Ministru Infraestrutura Pedro Lay no Ministru Ekonomia no Dezenvolvimentu João Gonçalves.
Alende hasoru malu governu, delegasaun Edmund Ho mos halo vizita kortezia ba iha Parlamentu Nasional.
Hafoin remata vizita kortezia bainaka husi Xina ne’e, Presidente Parlamentu Nasional Fernando Lasama de Araujo husu ba governu atu fo fiar ba emprezariu Xina hodi aselera dezenvolvimentu nasaun foun ne’e.
“Vizita sira nian mai hanesan vizita kortezia maibe ami mos kolia buat barak, kolia mos konaba relasaun Xina ho Timor, tanba desde uluk no sira mos hakarak atu partisipa mos iha konstrusaun iha Timor,” Lasama hatete.
“Hau mos agradese ba embaisador iha ne’eba (Xina), tanba sira mak Xina mai Timor no oinsa mak atu dezenvolve nasaun ne’e ba oin.”
Iha vizita kortezia ne’e delegasaun husi Xina mos hatete sira prontu atu dezenvolve Timor Leste.
“Sira nia kompainia bobot sira iha ne’eba mos sempre prontu atu ajuda Timor Leste. Tanba ne’e governu mak tenki fo ninia planu annual,” hatete nia.
“Se ita hola desizaun politika lolos tinan ida ho balun ita bele hadia estrada Timor laran tomak tanba iha Xina ne’eba ne’e fulan tolu deit sira hadia, auto estrada (jalan tol) kilometru atus resin,” hatete Lasama.
Tuir nia katak Xina iha ema ne’ebe tekniku diak tanba ne’e nia sujere ba governu atu loke odamatan ba Xina hodi aselera dezenvolvimentu TL.
“Hau sujere katak ita hakrak buat aselera,aselera dezenvolvimentu mais ho kualidade diak,” hatete Lasama.(R1)

Fulan Junhu Nia Rohan UNAPE Sei Inporta Tan Foos Toneladas 2000.00

DILI—Uniao Nasional De Pequenas Empresas (UNAPE) Fransisco da Costa Cabral Lay hateten iha fulan Junhu nia rohan, UNAPE sei importa tan foos toneladas 2000.00 atu atende povu nia nesisidade ba fos atu consume.
“Ami iha fulan Junhu nia laran atu importa tan foos toneladas rihun rua. Se tarde entaun iha fulan Julhu oin mai mak ami sei importa tan foos toneladas rihun rua para nune’e hodi responde nesesidade povu nian iha baze tanba prosesu inportasaun iha baze kontinuasaun,” dehan nia ba menbru UNAPE, Kinta (09/06), semana liu ba iha Vilaverde Dili.
Lay informa mos katak foos toneladas rihun 2 ne’ebe atu inporta sei haruka ba membru UNAPE ne’ebe estabelese ona iha distritu no subdistritu, aldeia iha territoria laran tomak. Foos UNAPE fa’an iha armazen kada saka ida ho folin $14.37 ho kualidade 15% broken ba membru sira hakarak atu hatun folin husi diresaun kompania nian sei muda kualidade.
Nia informa, agora dadaun foos UNAPE hela iha armazen kuaze tonelada 75 ba membru UNAPE nian deit ona atu fa’an ba komunidade sira mak stok foos la to’o ona. Uluk, UNAPE importa ona foos toneladas rihun ida. Maibe agora sira sei importa fali foos UNAPE tonelada rihun rua iha fulan junhu nia laran.
Lay hateten sira sei halo aprosimasaun ba governu, ba banku para bele hetan apoiu finansial para bele halo importasaun ho kualidade bo’ot liu tan. UNAPE prontu atu responde komunidade sira nia prekupasaun iha baze no sira bele suporta tan foos ba komunidade iha territoriu tomak.
Foos ho marka UNAPE kilograma 25 sira fa’an ba membru sira $14.37. Husi membru makro no mikro sosa ba fa’an fali $15.37 sira hetan lukru $1.00 deit. Kada membru UNAPE sosa tenki hetan deit 69 sakas la bele liu husi ida ne’e.
Entertantu Mario da Costa hanesan komunidade hateten fatin UNAPE iha Dili mak hanesan Bairo Pite, Comoro, Bekora, Taibesi, Tasi tolu, Bidau, inklui Delta. Mario husu ba UNAPE tenki importa tan foos UNAPE tanba foos ne’e ho kualidade diak, halo ema barak hadau malu.
“Ami komunidade sira hakarak sosa foos UNAPE tanba ho kualidade diak no kapas tebes. Ne’e duni UNAPE tenki inporta tan foos ba komunidade atu nune’e sira mos bele hetan lukru ne’ebe diak,” dehan Mario. (R-4)

Foer Nabutuk Halakon Dili nia Furak

DILI—Meiu ambiente hanesan aspektu inportante ba moris iha kapital no sidade tanba ne’e atu halao Sidade Dili sai kapital ne’ebe mos no furak hanesan nasaun seluk presiza iha konsiensia moral husi komunidade tomak mak sai hanesan lalenok ba sidade nia furak.
Furak no mos husi foer mak identidade imajen nasaun Timor Leste ida mak sai hanesan sasukat importante ba komunidade tomak atu iha dunik konsiensia hodi hamos sidade Dili. Ambiente importante iha fatin hotu-hotu liu-liu kapital nasaun nian. Wainhira kondisaun ambiente rasik sabraut no foer barak mak sei fo imajen la diak ba turista no vizitante husi nasaun estranjeirus atu vizita mai nasaun Timor Leste.
Kapital nasaun nian mak sai hanesan uma mahun ho furak ba ema hotu atu konsentra hodi halao atividade nasaun nian ih umanisme sosial, ekonomi no kultural. Nune’e komunidade internasional hanesan Portugal, Australia, Inglatera, Amerika no nasaun seluk tan.
Maibe realidade iha Sidade Dili nakonu ho foer li-liu grafiti no dezenhu barak nebe mak tau iha luron, didin lolon edifisiu moru no lojas.
“Hau hanoin ita la bele hakerek iha didin lolon ou tau dezenhu tanba capital reprezentante sidadi nasaun nian ba ema sira ne’ebe halo aktus laiha konsiensia ba ambiente,” dehan Xefi Suku Bidau Tahu Laran Fransisco de Asis iha Bidau Tahu Laran, Segunda (06/06) semana liu ba.
Iha fatin ketak, Luis Viana Max, esetudante Universidade da Paz (UNPAZ) Fakultas Saude Publiku haforsa liu tan katak hahalok komunidade hatudu nia talentu iha moru luron ibun ladun diak. Ne’e fo hanesan imajen ne’ebe la kondis ona temperatura turista ka VIP (very inportante Person) husi nasaun balun atraves iha luron hodi hare graffiti no dezenhu be sabraut no la iha responsabilidade.
Ita Presiza tau atensaun husi parte governu lokal no joventude rasik atu hatudu imajen kapital nasaun ba mundu tomak katak atu sai furak no dook husi foer mak ita hamutuk iha konsiensia atu labele soe foer arbiru.
Tanba meus konsiensia mak lori sidade Dili ba furak ho mos antes ne’e governu kria limpeza jeral mosu inisativa husi Xefi do Estadu Jose Ramos Horta ho Xefi Governu Kayrala Xanana Gusmao hamutuk ho Funsionariu tomak iha sesta-sesta halo limpeja iha Dili laran, pior liu la iha konsiensia no vontade la iha komunidade atu kontribui hamos sidade. (R-4)

Moras Sarampo iha TL Hamutuk 600 MS Prevene ho Vitamina A no Abendazol

DILI—Atu prevene moras sarampo UNICEF ho ministeriu Saude (MS) servisu hamutuk hodi fahe vitamina A ba labarik hodi halakon moras sarampo no tahan isin wainhira moras nee hadaet ba ema seluk iha Sesta (03/06), iha knar fatin UNICEF Caicoli Dili.
Tuir Program Manajer Imunizasaun Nasional Mateus Cunha hateten objetivu orentasaun ne’e hato’o ba publiku katak Ministeriu Saude atu responde no prevene moras sarampo no epidemia inklui sortu iha Timor Leste. Atu involve parseiru hot-hotu iha Timor Leste tanba MS sei halao iha imunizasaun ba labarik fulan 6 to’o tinan 14 iha Timor laran tomak.
Nia hatutan, presiza mos involve husi media atu nune’e bele fo informasaun no habelar informasaun ba komunidade no lideransa komunitaria sira para bele lori labarik sira ne’ebe hahu husi fulan 6 to’o tinan 14 ba iha fatin hanesan, Sentru Saude, Postu SISCA no postu Imunizasaun ne’ebe besik atu simu vasinasaun sarampo nomos hetan vitamin A no Aimoruk Abendazol.
Nia informa moras sarampo iha Timor Leste hamutuk 600 resin mak hetan ona no iha distritu 10 mak hetan ona moras sarampo no nain 7 mak mate 5 husi Subdistritu Atsabe, Distritu Ermera inklui nain 2 husi Distritu Dili.
Sira nebe hetan moras sarampo nain 7 mate tanba inan aman la lori oan ba halo tratamentu Saude. Nia dehan, depois nain 2 lori ba to’o Sentru Saude maibe lakonsege moris tanba ba tarde.
Nia haktuir, distritu ne’ebe mak afeita ba moras Sarampo ne’e mak hanesan, Distritu Dili, Aileu, Atsabe, Kovalima, Baucau, Manufahi inklui Oe-Cusse. Distritu ne’ebe moras sarampo aas liu mak hanesan Distritu Dili no Atsabe. Distritu Dili mak hanesan Subdistritu Don Aleixo no Distritu Atasbe mak hanesan, Subdistritu Ermera.
Ministeriu Saude (MS) Fo orientasaun ba iha ekipa husi vise Lansa halo intervensaun kedas kona ba tes manajemen, testaun de kazu, tratamentu no mos ba halo edukasaun no mos promosaun komunidade atu nune’e senti moras hanesan sarampo bele ba sentru Saude nomos ba area ne’ebe afeitadu.
Entertantu Mary Ann Maglipon Dotor Spesialista UNICEF haktuir katak inportante atu halakon no dudu moras sarampo ba labarik sira tenki vasinasaun, para reduz kutun sira ne’ebe daet ba labarik sira. vitamin A bele hemu maibe iha tempu ikus mai sei afeita moras sarampo.
Mediku espesialista ne’e esplika katak moras sarampo husi kutun ida ne’ebe labele hare atu hare liu husi Mikroscope tanba kutun ne’e liu husi anin, be’e no loro matan.
Tanba nee, nia husu ba inan, aman no familia sira iha fulan Junhu tinan 2011 sei submete sira nia labarik ne’ebe sai nudar alvu ka target ba imunizasaun sarampo, suplementaria vitamin A no kontra lumbriga liu husi, Komprensaun no rekoinesementu kona ba inportasia no urjensia imunizasaun sarampo, Vitamin A no kontra lumbriga.
Konkorda kona ba sarampo nia perigu no komplikasaun, lori labarik sira ne’ebe identifika ona ba postu imunizasaun ne’ebe besik tuir orario iha suku ou Aldeia. Asegura katak sira nia oan iha eskola mos hetan imunizasaun sarampo iha eskola, Buka informasaun kona ba actividade imunizasaun sarampo husi pessoal saude sira, PSF no komunikador sira iha komunidade.
Partisipante savi ba lider nasional, distritu, subdistritu ofisial sira igreza organizasaun nasional no intrnasional media, komunikasaun ba mudansa hahalok inan-aman no aman no inan sira, familia sira no menbru komunidade sira. Pessoal saude sira promoter saude no familia komunikador komunitaria. Mobilizasaun sosial hanesan, igreja ONG nasional no Internasional Radio komunidade no Organizasaun sivil sira.
Mensajen Xave Advokasia, komunikasaun mudansa hahalok no mobilizasaun sosial sei konsentra liu kona ba imunizasaun kontra sarampo inportante no urjente ba labarik sira otas fulan 6 to’o tinan 14.
Labarik ida presiza vitamin A atu aumenta nia resistensia hasoru infeksaun, li-liu hosi komplikasaun sarampu. Imunizasaun kontra lumbriga reduz infeksaun lumbriga hosi labarik sira ne’ebe lori sai nutriente inportante hosi labarik sira nia isin “dehan Mary
Labarik ne’ebe hetan ona moras sarampo no imunizasaun moras atu kona mos sei susar tebes atu kona. Tanba ida ne’e ita bele hare dehan katak wainhira inportante li-liu oinsa mak atu fo mensajen ba iha komunidade sira. (R-4)

Hari Oli Pezado iha Sidade, Governu Tenki Halo Estudu

BAUCAU—Tuir politika governu Timor Leste nebe oras ne’e establese centru Oli Pezado iha Timor Leste liu-liu iha Kapital Baucau hodi bele fo benifisio ba iha komunidade sira nia diak iha timor leste maibe Estado Timor Leste tenki hanoin no halo estudu didiak kona ba nia impaktu ba komunidade sira.
“Kona ba Oli Pezado nebe mak agora dadauk sira monta hela iha distritu laran tomak, inklui Distritu B aucau ne’e hanesan politika governu nian nebe diak ba povu Timor Leste. Karu ke oli pezado hari iha komunidade nia le’et buat ida mak estadu tenki hanoin no halu estudu didiak,” dehan Komunidade Baucau, Antonio Jose Cunha ba Business Timor iha ninia knar fatin Otel Benfica Baucau Villa Nova.
Nia salenta tan katak estudu nebe mak estadu Timor Leste tenki halo liu-liu konaba impaktu meio ambiente tamba kuandu pubrika ida hari’i iha komunidade nia le’et sempre fo impaktu posetivu mak fo servisu ba iha komunidade sira maibe nia sempre fo negativu maka’as liu.
Tan ne’e, nia hateten, ho razaun kuandu loke linha electrisidade ida sempre iha nia Voltage (tegangan) ne’ebe maka’as tamba iha kazu barak nebe mak mosu kuandu komunidade nebe iha sempre iha Voltage (tegangan) nia okos. Entaunh, bele fo impaktu ba ema nia memoria tamba kazu barak nebe mosu iha nasaun nebe dezenvolvimentu hanesan nasaun Indonesia.
Nia esplika katak tuir lolos Estado Timor Leste hakarak establese pabrika ruma tenki halo estudu premeriu kona ba ANDAL (Analisis Dampak Lingkungan), governu labele hare deit ba iha nia benifisiu nebe mak povu hetan maibe governu Timor Leste tenki hare mos kona ba impaktu nebe mak povu hasoru .
“Hau hanoin atu hari Oli pezado tenke dook husi komunidade sira atu labele fo impaktu ba saude komunidade sira,” dehan nia.
Tuir nia katak Oli pezado nebe oras ne’e hari iha Estadio Munisipal Baucau nia kotuk sei fo nia benefisiu nebe boot ba komunidade sira iha Distritu Baucau maibe impaktu negativu nebe mak komunidade sira iha arie tore TT (Timor Telekom) Suku Buibau sei hetan impaktu nebe boot tebes kona ba saude.
“Klaru katak hari eletrisidade ne’e fo benefisiu ba povu Baucau maibe governu tenki hare mos komunidade sira nebe hela besik iha area refere. Tan ne’e, se kuandu mosu duni impaktu negativu nebe boot ba komunidade sira estadu tenki buka fali fatin nebe mak seguru ba komunidade sira iha fatin refere,” nia dehan.
Nia mos rekomenda ba governo Timor Leste katak oras ne’e kompanha komesa halo ona konstruksaun ba fatin Oli pezado nia nebe lao ona, maibe buat nebe mak estado Timor Leste bele halo mak oinsa bele kontrola saude komunidade nian liu-liu sira nebe hela besik iha fatin centru electriku Oli pezado Baucau.
Iha tempu hanesan, reprezentante komunidade Centru Bairo Tore Timor Telecom Vila foun Suku Buibau, Subdistritu Baucau Vila, Albino da silva Xavier hateten relasaun ho establese sentru Oli Pezado ida iha Distritu Baucau nebe oras ne’e sira hela ba nebe la dok husi 100 MTR.
“Wainhira kuandu ami hare kona ba komunidade balun nebe fo ba rai nebe mak besik iha centru rai sidade Baucau, besik eskola pre-sekiundaria No. 2 vila nova ne’ebe besik mos ba komunidade. Ami nia preukupa tebes ba Oli pezado ida ne’e tamba naran ida be eletrisidade nebe ami pasa ona katak eletrisidade nebe lao dadauk iha teritoriu timor lran tomak ho Diesel nebe uza gazoel nebe ninia barulho ,ninia suar ho fumu nebe sai fo impakto ba komunidade.”
Tan ne’e nia husu ba estadu Timor Leste liu-liu ba ministerio kompetente kuando hari Oli pezado tenke dok husi komunidade sira hodi labe fo impaktu ba respierasaun saude komunidade nian. (R-3)

Sasan Nesesidade Baziku Nia Folin Hanehan Povu

BAUCAU—Relasiona ho diskusaun parlamentu kona ba Presu folin sasan nesedidade baziku nebe faan iha merkodoria iha timor Leste hodi fo sai ona presu folin sasan importasaun iha publiku liu-liu iha media balun hanesan TV no Radio maibe iha baze folin sasan nafatin hanehan povo kbi’it laek sira.
“Ami rona husi radio no hare iha TV katak governu debate ona konaba folin sasan sira nebe importa mai husi rai liur, maibe folin sasan iha ami nia distritu no subdistritu nafatin sae nafatin no hanehan ami too kiak rabat rai,” dehan Mario Soares ba Buiness Timor semana hirak liu ba iha Subdistritu Quelikai.
Tuir nia katak folin sasan nebe oras ne’e dadaun faan iha subdistritu sai preukupasaun tebes ba sira nebe kbi’it laek sira tamba folin produtu lokal iha baze tun halo komparasaun ho folin importasaun husi rai liur.
Tan ne’e nia husu ba ministeriu kompetente atu bele tau lei folin sasan mos iha baze atu impresariu timor oan sira nebe mak faan sasan tenki tuir presus nebe mak governu Timor Leste halo diskusaun ona .
“Ami husu ba ministeriu kompetente bele estabelese lei presus folin sasan atu bele lao iha baze, labele kria lei atu bele lao deit iha capital Dili tamba ekonomiamente liu-liu povu sira iha baze,”dehan Sousa.
Alende nee, iha tempu hanesan Mateus Pinto nudar komunidade husi Suku Bagiua, Subistritu Quelikai dehan mos katak ho folin importasaun nebe oras nee faan iha baze sai mos preukupasaun ba komunidade sira tamba Folin dolar nebe oras ne’e tun halo komparasaun ho osan rupia (Rp).
“Ita hare deit osan dolar oras ne’e tun, ita kaer $.100 oras ne’e sai hotu kedas tamba folin sasan sae maka’as liu halo kompara ho tempo hirak liu ba,” dehan Mateus. “Folin sasan sae no folin mina sae halo mos ita nia produtu lokal sira nebe ita ba faan iha merkodoria sai dodok deit no ema nunka sosa.”
Tan ne’e nia husu ba governo atu bele tun ba baze, hodi bele hare situasaun nebe povu sira hasoru liu-liu iha aria remotas nebe mak komunidade sira la asesu ba iha transporte. (R-3)

Folin Fos Karun, Komunidade Dada Iis

VIQUEQUE—Folin foos iha merakduria nebe sae beibeik afeta ba komunidade nia moris lor-loron nian. Komunidade iha Distritu Viqueque halerik ba folin foos be aas liu distritu hirak seluk. Foos ho marka Globus ho AAA kilograma 25 nebe baibain nia folin $16.00 sae ba $18.00 no foos kilograma 30 nia folin baibain $20.00 sae ba $23.00.
Komunidade Viqueque, Inacio Soares hatete komunidade balun laiha kbiit hola fos ne’ebé oras ne’e folin sae a’ás tanba maioria komunidade moris iha kondisaun ekonomia nebe dudu la ba no dada mos hamriik iha fatin deit.
Inicio hatutan, nudar komunidade, sira husu ba governu atu bele tau atensaun ba folin fós ne’ebé oras ne’e saé a’ás iha Distritu Viqueque atu nunee komunidade ne’ebé kbit laek bele hola netik. Agora dadauk ne’e fós MTCI ne’ebé tuir komunidade folin baratu maibe fós MTCI ne’e rasik komunidade sira susar atu hetan iha distrito refere.
Relasiona ho udan ben ne’ebé naruk susar ba komunidade sira atu hetan aihan ba sira. Fos mak sai nudar sira nia konsumu loro-loron i mos iklima ne’ebé la fo tempu ba komunidade agrikultures , susar atu hetan aihan sira ba sira nia moris.
Komunidade ne’ebé laiha kbit tenki han hahan ne’ebé mak komunidade sira kuda rasik hanesan batar, aifarina, akar nomos Aihan sira seluk ne’ebé mak komunidade iha.
Inasio mos esplika katak durante ne’e komunidade hola fós ho folin as tamba necesidade uma laran mak obriga atu nune’e bele sustenta moris,
“Ami la iha forsa. Se bele governu tenki aloka fos ho folin baratu hanesan uluk atu ami bele hola. Tanba ema moris iha baze ne’e hatene ona katak povu oras ne’e moris iha kiak nia laran, tanba durante ne’e imprezariu sira mai faan iha ne’e tuir sira nia hakarak. Balun sae, balun tun tanba ema lori ninia osan ba sosa rasik iha Dili,” Inacio haktuir.
Alende ne’e mos nia husu ba governu Timor Leste atu bele kontrola folin fos ne’ebé oras ne’e sae tanba tinan ne’e mudansa klimatika halo komunidade labele halo sira nia to’os ho natar no sira ne’ebé laiha forsa atu bele sosa mos fos ne’ebé ho folin baratu.
Iha tempu hanesan Arlinda Sarmento Xavier nudaer komunidade ne’ebé halo negosiu faan etu-falun (nasi bungkus) hateten mos folin fos ne’ebé oras ne’e sae makas fo impaktu ba povu nia moris tamba folin produtu lokal iha baze tun liu halo kompara ho folin fos ne’ebé oras ne’e sae.
“Ida ne’e ami povo kiik ami hakas an,ami forsa la lo’o atu hodi hola fos ida ne’e. Maibe ami nia fila liman kiik la iha forsa atu hola fos ida ne’e maibe ami obriga-an tenki sosa tamba importante baa mi nia moris no ami nia oan sira. Fos mesmu karun ami tenki hola,”nia dehan.
Tan ne’e relasiona ho folin fos Arlinda Sarmento Xavier husu ba ministeriu ekonomia se bele karik fos ho marca MTCI ne’ebé ho folin baratu $12 atu bele ajuda mai ami tamba ami nia forsa mak $.12,00. Ami rona deit fos MTCI mai maibe nia folin iha baze nafatin karun la halimar. Ami povu kiik buka osan araska atu bele hola fos ne’ebé aas tamba se ami hetan $1,00 ami tenki ba hola deit lata deit iha $0.30. (R-3)