JORNAL BUSINESS TIMOR -- MATADALAN BA DEZENVOLVIMENTU EKONOMIA

21 de março de 2011

Tsunami Japaun TL Apoia Rihun US$500


DILI- Dezastre Natureza (Tsunami) ne’ebe akontese iha nasaun Japaun foin lalais ne’e, hamosu sentimentu solidariedade umanu husi governu Timor Leste nebe deside fo ajuda umanitaria ho orsamentu rihun US$500.
            “Ami hasai tiha ona rezolusaun ida atu fo apoio, iha Sabadu  liuba. Ne’e duni ami fo apoia finanseira US$500 mil para ajuda umanitaria,” deklara Primeiru Ministru Kay Rala     Xanana Gusmão ba jornalista sira, Tersa (15/3) iha eis Markado Lama, Dili, relasiona ho Tsunami ne’ebe akontese iha nasaun Japaun foin lalais ne’e hodi hamate ema barak.
            Xefi Governu Aliansa Maioria Parlamentar (AMP) ne’e afirma  katak , Timor Leste mos sei monta ekipa ida ba tulun Japaun hodi hamos tiha sasan sira ne’ebe estraga husi Tsunami ne’e.
“Ita nia ema ne’ebe sei ba maka, husi Forsa ho Policia balun, Bombeiros, Cruz Vermelha no Jovens. Ida ne’e mekanismu ida ke sei kleur oituan, tanba sei prepara ita nia ema ba iha ne’eba,” informa  Primeiru Ministru Xanana Gusmão.
Primeiru Ministru Xanana Gusmão hateten, ekipa ne’ebe atu ba Japaun ne’e laos iha fulan ne’e, maibe iha fulan oin maka ba, tanba hare ba dimensaun estragus ne’e boot teb-tebes, laos iha fulan ida agora tanba sira sei iha hela risku.
Antes ne’e liu husi reuniaun  extraordinariu Konsellu Ministru mos aprova ona rasolusaun ida atu fo apoiu umanitaria  vitima Tsunami iha Japaun ne’ebé resulta ema barak  mate.
Liu husi karta komunikadu imprensa  ne’ebé media ne’e asesu katak Konsellu Ministru hato’o mos solidareidade no fraternidade (princípios fundamentais consignados na Constituição de Timor-Leste)  desidi aprova no sei haruka ekipa atu ba ajuda iha fatin neba no sei lidera husi Secretariu Estado Formasaun Professional no Emprego, Bendito Freitas.
KM konsulta ona ho Embaissador Japaun ba Timor Leste (TL) Iwao Kitahara hodi fó apoiu ba Japaun neba sofre ba dezastre naturais ne’e.(R1)

Inflasaun Ameasa TL Governu Presiza Hanoin Subsidiu Mina


DILI – Haree ba realidae folin mina-sunuk (bahan bakar) hanesan gazol, gazolina, no minarai iha merkadu mundial, fo impaktu mos ba sasan nesesidade baziku sira seluk nia folin. Mina-sunuk nebe folin sa’e sei hamosu inflasaun, katak sasan seluk nia folin iha merkadu sei sa’e maka’as tuir  folin mina iha mundu.
Dr. Lucas da Costa, matenek area ekonomia nian nebe mos atual Reitor Universidade da Paz (Unpaz) fo hanoin ida relasiona ho folin mina mundial nebe agora sa’e maka’as. Folin mina ba koreiu Abril nian sa’e sai US$103,66 pur barel iha bursa New York no fahan iha level US$103,12 pur barel semana liuba iha Singapura. Folin mina iha Timor Leste mos agora sa’e ba $1.05  to’o $1.10 pur litru iha semana rua ikus nian.
Haree ba situasaun nebe halo inflasaun ameasa ona Timor Leste, Dr. Lucas fo hanoin ba governu tenki hamosu ona subsidiu mina iha nasaun ne’e. Dr. Lucas nebe atual deputadu  parlamentu nasional ne’e hatete,  governu tenki halo eskema ida hodi halo intervensaun folin mina iha  merkadu. Maibe nia dehan, intervensaun governu nian la signifika atu regula folin mina. Intervensaun ne’e katak atu fo subsidiu ba mina iha nasaun ne’e hodi antisipa folin mina nebe sa’e.
            “Governu tenki hamosu eskema ida hodi bele halo intervensaun iha merkadu mina nian, tanba hau fiar katak iha tempu la dun naruk mina nia folin sei aas tebetebes,” dehan Lucas foin lalais ne’e iha Uma Fukun.
            Tuir nia katak sekuandu mina nia folin mak kontinua aas, sasan hotu-hotu nia folin iha nasaun ne’e sei aas tebe tebes. Tanba sasan hotu-hotu agora  sosa husi rai seluk mai, ninia folin sa’e maka’as ona  tanba ne’e sasan nesesidade baziku mos nia folin tenki karun ona, molok to’o mai iha TL.
            “Ita bele imajina ona katak folin mina ne’e sa’e ninia impaktu sei konaba ba estudante sira tanba sira labele ba eskola tanba folin transpote publiku sira sei aas, ema sira fila liman mos labele fila liman ho diak tanba sasan nia folin aas hotu no ita sei monu iha inflasaun ne’ebe aas tebe-tebes,” hatete  nia
Hanoin hanesan hato’o husi Antonio Carceres, dosente ekonomia  Universidade Nasional Timor Lorosae. Tuir Carceres, atu antisipa folin mina (bahan bakar )governu ida tenki hanoin ona atu tau osan ba subsidiu mina nian atu nune bele antisipa.
“Se la iha antisipasaun folin sasan baziku(sembako) sei sae makas,”dehan nia  foin lalais ne’e
Nia dehan  Timor leste maske nasaun ne’ebe iha mina barak maibe seidauk iha produsaun rasik no mina sira ne’ebe agora daudaun uza mai hotu deit husi rai seluk.
Tuir niak katak folin mina ne’ebe aas ne’e sei afeita husi nasaun hotu hotu tanba ne’e presiza duni atu halo antisipasaun.
Entretantu estudante Finalista Universidade Nasional Timor Lorosae fakuldade agrikultura, departementu sosio ekonomia Abrão da Costa hatete nasaun foun ne’e presiza duni hamosu subsidiu  mina hanesan.
Tuir nia katak atu antisipa presumina mundial governu tenki prepara ona subsidiu. Tanba sei hamosu subsidiu mina, roda ekonomia sei lao ho diak,tanba iha mina buat hotu sei lao ho diak.        
Dr. Lucas iha parte seluk informa mos katak mina  ohin loron ninia folin kontinua sae maka’as  tanba rai sira ne’ebe produs mina barak iha Mediu Oriente (Timur Tengah) hanesan, Nasaun Egiptu, Libia, Kuwait, Arabia Saudita, sira iha desturbasaun ka funu, tanba ne’e sira la ke’e mina barak hanesan baibain, no mina ne’ebe sira ke’e mos  tun ona ba 1/3.
 Nia dehan iha duni rai ida bot hanesan Venezuela ne’ebe ke’e mina barak no produsaun ne’ebe boot maibe la to’o atu taka produsaun mina ne’ebe mundu presiza. Alende ne’e mos tanba mosu dezastre boot tsunami nebe Japaun hasoru.
            “Mina sei menus iha merkadu, tanba nasaun Japaun ne’ebe foin dadauk ne’e hetan tsunami boot no estraga tiha sentral energia nuclear. Ita imajina ona katak Japaun hanesan rai ida industrializadu, industria ne’ebe boot no barak sira sei presiza mina barak hodi halao sira nia industria,” Dr. Lucas hatete.
              Tanba tuir Lucas katak uluk Japaun  hetan energia husi sentral nuklear, maibe agora sental nuklear aat entaun sira tenki uza mina barak hodi halao sira nia industria.
            Iha fatin hanesan deputadu bankada Fretilin Jose Texeira  hatete kestaun subsidiu ne’e kestaun ida ne’ebe difisil.
            “Hau hanoin kestaun subsidiu ne’e kestaun ida ne’ebe difisil, ita lalika hare liu ba ida ne’e,”dehan nia.
            “Ba ha’u problema ho folin mina ne’e oin seluk fali tanba iha ita nia rai ne’e iha oportunidade ne’ebe diak iha tinan tolu hat liu ba no iha orsamentu barak maibe seidauk iha fatin ida atu hatama mina.
            “Uluk koalia barak katak atu dada investor mina barak atu tama ne’e importante,maibe la halo,agora daudaun atu halo importasaun mina mai iha Timor,maibe tanki sira ne’e ki’ik hela no tanki sira ne’e mos pertamina nian entaun la bele halo buat ida,”dehan nia
 Tuir nia katak Lolos TL presiza  atu prepara no iha stok nasional ,atu iha stok nasional iha fatin fatin atu shokes ne’e labele afeita ba folin mina iha rai laran.
             Problema folin mina kontinua sae makas iha nasaun foun ne’e tanba TL depende makas liu ba impotasaun, dalaruma semana semana mak halo importasaun mai tanba ne’e folin mina sempre aas liu nasaun sira seluk.
Tanba ne’e  nia hatete  katak kestaun subsidiu la dun importante maibe presija infraestrutura atu hatama mina mai iha nasaun foun ne’e.
“Hau bele dehan kona ba problema mina ne’e iha relasaun ho folin iha mundu maibe ita nia mina sempre karun liu ema nasaun seluk,tanba iha failansu politika enerzetika iha rai ina ne’e ninian,”hatete
Nia dehan Timor leste rasik nasaun ne’ebe produtor ba mina iha tasi Timor tanbasa mak ita rasik seidauk ssidauk benifisia ba buat ida ne’e,kestaun mak politika enerjetika la book an.  (R1)